Par LHF
Pirmā organizācija, kuras uzdevums bija hokeja norišu organizēšana un vadīšana Latvijā bija Latvijas Ziemas Sporta Savienība (LZSS) (dibināta 1923. gadā). Sākotnēji šīs organizācijas pārraudzībā bija tikai bendijs (hokejs ar bumbiņu), bet 1931. gadā LZSS tika uzņemta par pilntiesīgu LIHG (Starptautiskās hokeja federācijas IIHF priekštece) biedru. No LIHG Latvija tika izslēgta 1946. gadā, sakarā ar Latvijas okupāciju. Līdz pat 1991. gada Latvijas hokejs bija daļa no Padomju savienības hokeja, bet daļa no Latvijas pirmās brīvvalsts spēlētājiem kļuva par pirmajiem hokeja skolotājiem PSRS.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika nodibināta Latvijas Hokeja federācija, kuras galvenais uzdevums ir hokeja norišu organizēšana un vadīšana. 1992. gada 6. maijā IIHF kongress Prāgā oficiāli atjaunoja LHF kā pilntiesīgu Starptautiskās hokeja federācijas biedru.
Šobrīd LHF galvenais uzdevums ir nodrošināt visu hokeja izlašu līdzdalību starptautiskajās sacensībās, valsts čempionātu organizēšana, Latvijas interešu pārstāvēšana Starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) un ārvalstīs, kā arī kopējā Latvijas hokeja dzīves organizēšana. Tāpat svarīgs uzdevums ir arī sadarbība ar valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī Latvijas hokeja saimniecības attīstīšana. Savas darbības sākumā LHF galvenā problēma bija ledus trūkums, jo Latvijā bija tikai 3 mākslīgie ledus laukumi, no kuriem viena izmēri neatbilda IIHF prasībām. Šobrīd visā Latvija ir jau 19 mākslīgās ledus halles, turklāt to skaits ar katru gadu turpina pieaugt, kas veicina arī kopējo hokeja popularitātes pieaugumu mūsu valstī, ko vislabāk var redzēt tajā brīdī, kad starptautiskās sacensībās piedalās mūsu valsts izlases. Tad līdzjutēju atbalsts mūsu hokejistiem ir milzīgs gan šeit uz vietas Latvijā, gan arī ārvalstīs, un ne velti mūsu hokeja līdzjutējus daudzu valstu iedzīvotāji, masu mediji un hokejisti sauc par labākajiem pasaulē.
Latvijas Hokeja federācija ir aktīva Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) dalībvalsts, un par lielo uzticību LHF no šīs starptautiskās organizācijas puses var uzskatīt Latvijas piešķirtās tiesības rīkot visnozīmīgākos sporta pasākumus. 2006. gadā Latvijā norisinājās pasaules čempionāts hokejā, visnozīmīgākais sporta pasākums Latvijas vēsturē, un par šī grandiozā pasaules sporta foruma rīkošanu LHF saņēma tikai vislabākās atsauksmes gan no dalībnieku, gan IIHF puses.
Latvijas izlases šobrīd ir redzamākā Latvijas hokeja daļa, kas gūst atzīstamus panākumus starptautiskajā arēnā, un šie rezultāti nodrošina Latvijai augstu vietu pasaules hokeja reitingā:
Latvijas valstsvienība kopš 1997. gada nemainīgi piedalās pasaules čempionāta spēcīgākajā grupā, kā arī trīs reizes pēc kārtas (2002.,2006. un 2010. gadā) ir piedalījusies ziemas olimpiskajās spēlēs. Līdz godalgotajām vietām atbildīgos turnīros līdz šim gan nav izdevies aizsniegties, taču rezultāti ir sasniegti atzīstami.
Tāpat atzīstami pasaules čempionātos 1. divīzijā piedalās arī sieviešu, U20 (junioru) un U18 izlases (jauniešu izlases). Tā Latvijas U20 izlases trīs reizes ir uzvarējusi 1. divīzijas pasaules čempionātos (2005., 2008., 2011.), bet U18 izlase divreiz ir uzvarējusi 1. divīzijas pasaules čempionātā (2006. un 2011. gadā). Latvijas Hokeja federācija organizē arī iekšējos čempionātus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Turklāt Latvijas Hokeja federācija, lai atbalstītu klubus, pēdējos gadus no savas puses sedz visus izdevumus, kas saistīti ar tiesnešu darba apmaksu, kā arī daļēji kompensē ledus komandām izdevumus par ledus īri virslīgas spēlēs.
Latvijas Hokeja federācijas galvenā izpildinstitūcija ir ģenerālais kongress, kas ievēl valdi un valdes priekšsēdētāju (prezidentu).
Kopš LHF izveidošanas, tai bijuši tikai trīs vadītāji (prezidenti):
• Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994. gadam)
• Kirovs Lipmans (no 1994. līdz 1995. gadam un no 1998. - pašreizējais)
• Uģis Magonis (no 1995. gada līdz 1998. gadam)
Šobrīd LHF darbu vada valde šādā sastāvā:
• Valdes priekšsēdētājs, prezidents Kirovs Lipmans;
• Valdes loceklis Valentīns Bļugers;
• Valdes loceklis Helmuts Balderis-Sildedzis;
• Valdes loceklis Andris Deniņš;
• Valdes loceklis Guntis Ulmanis;
• Valdes loceklis Māris Martinsons;
• Valdes loceklis Uģis Magonis.
Valdes locekļu kandidāti
• Zigmunds Birzītis;
• Mihails Komeņeckis;
• Nikolajs Sirotkins.
Šobrīd LHF disciplinārākomisija darbojas šādā sastāvā:
• Jānis Astašenko
• Valentīns Bļugers
• Haralds Modris Ozoliņbeiks
• Mārtiņš Pagodkins
• Andris Rukmanis - priekšsēdētājs
Šobrīd LHF treneru padome darbojas šādā sastāvā:
• Helmuts Balderis
• Māris Baldonieks
• Gints Bisenieks - priekšsēdētājs
• Gunārs Krastiņš
• Igors Ķīsis
• Jānis Kupčs
• Jevgeņijs Linkēvičs
• Ēriks Miļuns
• LeonīdsTambijevs
Treneru padomes kandidāti:
• Vladimirs Golovkovs (sieviešu izlases galv. treneris)
• Vjačeslavs Nazarovs (U18 izlases galv. treneris)
Latvijas hokejs 2012./2013. (2011./2012.) sezonā
| 2012./13 | 2011/12 | |
|---|---|---|
| Hokejisti kopā | 4569 | 3959 |
| Tajā skaitā: | ||
| Vīrieši | 4487 | 3863 |
| Jaunieši (līdz 20 g.v.) | 1636 | 1515 |
| Sievietes/ jaunietes | 82 | 96 |
| Amatieru līgā spēlējošie | 2432 | 2134 |
| Mākslīgās ledus halles | 17 | 17 |
| Tiesneši | 183 | 185 |
| Tajā skaitā sievietes | 22 | 24 |











Tev jābūt autorizētam, lai varētu atstāt komentāru. Varbūt vēlies piereģistrēties?