Nikns Daugaviņš tuvojas Milānai

Neesmu klātienē redzējis pilnīgi visas “Mogo” un pilnīgi visas “Zemgales” spēles, bet man gribas domāt, ka 22. oktobra mačs Jelgavā bija pats labākais, ar visaugstvērtīgāko šā rudens klubu hokeju Latvijā un Baltijā. Ātrs, atlētisks, nesaudzīgs hokejs, jā, arī ar tiesnešu kļūdām, bet kurš gan nekļūdās? Vai 4:2 “Zemgales” labā bija objektīvs rezultāts? Beigu beigās tablo jau vienmēr parāda pareizo rezultātu.

Vai Raula Ozollapas gols bija objektīvs? Protams. Vai Kristaps Sotnieks tajā situācijā varēja nospēlēt labāk? Noteikti. Vai “Mogo” vārtsargs Kārlis Mežsargs varēja savus vārtus nosargāt? Protams. Jo ripa taču vārtos slīdēja it kā negribot… Bet vispirms uzslavas Ozollapam, kurš, spēlējot mazākumā, riskēja, nevis aizmeta ripu tālāk prom no saviem vārtiem. Kaut Arta Ābola vadītā “Zemgale” ir knašākā ripu metēja OHL, tovakar ripa vārtos negribēja iet. It sevišķi tas attiecas uz čempioniem “Mogo”. Lai divas reizes pārspētu Akselu Ozolu, rīdziniekiem bija jāmet 29 reizes, jelgavnieki ar 27 metieniem guva trīs vārtus, ceturto ripu Kristapam Roķim jau raidot tukšos vārtos.

Kaut kur trešās trešdaļas vidū (2:2) “Mogo” sagrieza tādus viļņus, ka Ābols izmantoja pat 30 sek pārtraukumu, lai nomierinātu komandu. Kā savos labākajos mačos strādāja Kaspars Daugaviņš, bet viņš tomēr tika arī pieskatīts stingrāk. Emocijas Daugavam – pāri malām, ātrumi – Latvijai ļoti solidi, man pat vienubrīd radās jautājums, vai neesmu iemaldījies Latvijas šortreka olimpiskās komandas atlases sacensībās. Šur tur sociālajos medijos diskutē par to, vai Kaspars pelnījis spēlēt Milānā. Mīļie diskutētāji, nāciet uz OHL čempionātu un tur izdariet secinājumus, ko kurš pelnījis. 4:2 mačā Jelgavas halle nebūt nebija pārpildīta (891). Un Daugaviņš šobrīd ir viens no šā turnīra karaļiem. Kurš gan pats joņo kā jauns kumeļš, gan arī kurina tempu visai komandai. Piespēle Deividam Sarkanim kā konfekte, bet Deivids jau nu arī no visas sirds uzšāva pa vārtiem, Ozolam visticamāk metienu neredzot. Otro ripu Sarkanis atkal iemeta pēc Daugavas sāktās kombinācijas, taču šoreiz no vārtpriekšas.

Laikam būtu muļķīgi paģērēt, lai kāda komanda tik augstā līmenī aizvada arī nākamo spēli. Tas šoreiz par “Zemgali”. Droši vien, ka Liepāja Zemgalē nav tik liels kairinātājs kā Ģirta Ankipā mogisti. Kā citādi izskaidrot, ka spēlē ar “Mogo” nelaižot sāncenšus vārtu tuvumā, savukārt liepājnieki divas ripas savā 4:2 uzvarā (Dāniels Andersons, Dominiks Sadausks) Ozola vārtos iemeta no vārtpriekšas, arī abas pārējās ripas (Kristers Kuzņecovs, Kārlis Ozoliņš) tika iemestas no uzbrucējiem parocīgām pozīcijām.          

Viņnedēļ “Daugavas” hallē saskrējos ar Rīgas HS treneri Juri Ozolu, pavaicājot, kad beidzot būs uzvara. Ozols ar lielu pārliecību atbildēja: “Sestdien!” Un bija arī pirmā uzvara šajā čempionātā – 4:3 pret “Panter”. Eh, kāpēc gan nepajautāju daudzskaitļa formā… Varēja būt arī otrā, svētdien 3:4 bullīšos ar tām pašām panterām.   

Svētdien spraigā spēlē Viļņā pret pankiem (5:4) pirmās divas ripas šoruden iemeta iepriekšējo gadu lielmetējs Gints Meija, kurš atlabis pēc elkoņa savainojuma. Viņa prombūtnē nu citi līderi. Deivids Sarkanis – 25 (10+15), Kaspars Daugaviņš (abi “Mogo”) – 20 (3+17), Mārtiņš Karsums (“Capitals”) – 19 (6+13), Roberts Jekimovs (“Prizma”), Kārlis Ozoliņš - pa 18 (11+7), Kevins Strādnieks (abi – Liepāja) – 18 (5+13).

Arī turnīra tabulas augšgalā liela drūzmēšanās. “Capitals” – 22 punkti (12 spēlēs), “Zemgalei” – 21 (12), “Mogo” – 21 (15), Liepājai – 20 (13), “Prizmai” – 16 (13), “Panter” – 9 (12), “Energija” – 5 (11), Rīgas HS – 3 (9), “Punks” – 2 (11).

Šonedēļ atkal deviņas spēles, galvenās divas – trešdien Piņķos tiekas līderi “Capitals” un “Zemgale”, sestdien Šmerlī - “Mogo” un “Zemgale”.       

Jānis MATULIS