Trīs tik dažādas spēles…
Latvijas hokeja izlase aizvadījusi Milānas olimpisko spēļu grupas turnīru. 1:5 pret 200 miljonu dolāru vērto ASV, 4:3 ar Vāciju un 2:4 ar Dāniju. Pasaules gals tas nav, drīzāk pat otrādi – paliekot aiz ASV, Vācijas un Dānijas tikai vēlreiz tika pateikts, ka IIHF rangs nemelo, tieši šāda ir šo četru izlašu secība tajā, Latvijai esot ceturtajai. Un ceturtā ir mūsu vieta. Tāpat nemelo arī šo četru izlašu NHL sezonas algas. Arī tās ir tādā pašā secībā, kā šis kvartets sarindojās tabulā – ASV, Vācija, Dānija, Latvija. Otrdien vēlu vakarā t.s. kvalifikācijas spēle ar Zviedriju.
Bija jābūt milzīgam optimistam, lai cerētu, ka mums pret ASV ir kaut vismazākās izredzes. Vienīgais arguments: varbūt amerikāņi nenovērtēs Latvijas spēku un tad mēs ātri nonākam vadībā un kamēr konkurenti saprot, ko darīt, viņu vārtos jau salidojis mūsu uzvarai nepieciešamais ripu skaits. Uz ledus viss bija mazliet citādāk. Jau pirmajā trešdaļā rezultāts varēja būt 1:3, ja vien mūsu izlases videooperators Pēteris Groms acīgi nepamanītu, ka divi vārti gūti, pārkāpjot noteikumus. Otrajā trešdaļā, kad ir t.s. tālie soliņi, amerikāņu pārsvars bija milzīgs, metieni pa Elvja Merzļikina vārtiem – 17:2. Un rezultāts, Elvim atstājot spēli – 1:4. Principā tā bija viena solista izrāde, turklāt Harija Vītoliņa padotie arī diezgan slikti veica spēlētāju nomaiņas, ko knaši nekautrējās izmantot NHL zvaigznes. Kurām kopā un individuāli meistarības tomēr krietni vairāk nekā mūsu džekiem.
4:3 ar Vāciju noteikti bija viena no labākajām, ja ne pati labākā spēle Vītoliņa valdīšanas piecgadē. Vārtos Artūrs Šilovs mūs visu laiku turēja spēlē, un viens no NHL rezultatīvākajiem uzbrucējiem Leo Draizaitls pat ar desmit (!) mēģinājumiem nevarēja iedabūt ripu Šilova sargātajos vārtos. Turpretī uz otru pusi metienu nemaz nebija tik daudz, mūsējiem ar 22 mēģinājumiem gūstot četrus vārtus. Divi no tiem Danam Ločmelim vairākumā, otrie droši vien arī ar veiksmes piešprici. Divas piespēles pirmās maiņas centram Zemgum Girgensonam, kuram šis bija labākais mačs Latvijas izlasē. Vispirms Zemgus, kurš pamatdarbā sen vairs nav centra uzbrucējs, vārtpriekšā atrada Ločmeli, pēc tam ar meistarīgu auksto piespēli aizsūtot Eduardu Tralmaku ātrajā uzbrukumā. Bet iemest jau nu mūsu “Melleņu barons” prot. Pat nevaru izšķirties, kam lielāki nopelni ceturtajā golā. Varbūt 18 gadus vecajam Albertam Šmitam. Kurš ticis aiz vācu vārtiem, nevis izmisīgi kaut kur pameta ripu, bet to pieturēja, kamēr rodas iespēja piespēlēt Kasparam Daugaviņam. Kaspars redz vārtpriekšā Renāru Krastenbergu, piespēle, un ripa vārtos! Ar šādu spēli varam uzvarēt jebkuru.
Kas notika mačā ar Dāniju? Man liekas, ka vistīrākā treneru vaina – komanda nebija noskaņojusies nopietnai cīņai. Jau spēlēs ar ASV (5:29) un Vāciju (2:06) ātri zaudējām pirmos vārtos, bet te tas notika jau 23. sekundē. Sākt spēli ar ripu savos vārtos nekad nav labi, bet, ja pirmajā trešdaļā to ir trīs? Nezinu, ko domāja divu Stenlija kausu ieguvējs Uvis Balinskis, izdarot piespēli no vārtiem cauri savas zonas vidum. Agrāk “Zelta ripā” vai Viktora Tihonova “Dinamo” šāds spēlētājs ilgi sēdētu rezervistos. Nu nedrīkst spēlēt tik riskanti! Tralmaka noraidījums gandrīz jau bija izturēts, kad mūsu kvartets (Cibuļskis, Rubīns, Girgensons, Batņa) pazaudāja Ogārdu, kura metienu laikam neredzēja arī Šilovs. 0:2 (4:54). Principā tikai no otrās trešdaļas vidus, kad Tralmaks bija panācis 2:3, mūsējie tā pa īstam sāka grauzt ledu. Nu negāja ripa Andersena (13 sezonas NHL!) vārtos. Kas notika spēles beigās? Cenšoties panākt vismaz 3:3, kas kvalifikācijas spēlē pretiniekos dotu Franciju, nomainījām Šilovu pret sesto laukuma spēlētāju. Mums laukumā izcils sekstets (Balinskis, Girgensons, Balcers, Vilmanis, Ločmelis, Tralmaks), bet Olesens, kurš spēlē kaut kādā Česke Budejovicē, pāri visam laukumam iemet ripu tukšajā Latvijas krātiņā. Trīs no četrām ripām mūsu vārtos iemeta dāņu formāli trešais uzbrucēju trijnieks...
Spraiga nedēļa bija arī Latvijas/Baltijas čempionātā. Abu pēdējo gadu finālistu “Mogo” un “Zemgales” piektajā savstarpējā spēlē papildlaikā ar 3:2 uzvarēja “Mogo”, arī kopējā bilance mazliet par labu čempioniem – 3:2 (13-12). Pēc tam jelgavnieki Piņķos ar 2:1 pieveica “Capitals”, un nu tabulas augšgals stipri piņķerīgs. 1.“Mogo” – 54 punkti (33 spēlēs), 2. “Zemgale”, 3. Liepāja – abām 54 (34), 4. “Capitals”- 51 (32), 5. “Prizma” – 34 (35), 6. ”Panter”– 28 (33), 7. “Energija” – 19 (35), 8. Rīgas HS – 18 (32), 9. “Punks” – 14 (33).
Jānis MATULIS
