Uzvara ir jāciena, taču par cienīgu zaudējumu arī nav jākaunas

Pirms dažām dienām TV bildu, ka Latvijai pasaules čempionātā svarīgākā būs otrā spēle ar Vāciju. Kurā tiks dalīta 4. vai 5.vieta Cīrihes grupā. Šveice, Somija un ASV ir trīs vaļi, kuriem nevajadzētu saspringt par tikšanu vai netikšanu ceturtdaļfinālā. Un tad – Latvija, Vācija, Austrija. Man loģiska šķistu šāda secība. 2:0 pret Vāciju ir ļoti liela uzvara, bet tās vērtība nu jāverificē otrdienas spēlē ar Austriju.

Kāpēc cilvēki pasaulē skatās sporta sacensības? Jo tās nav teātris, kur viss iestudēts. Sportā itin bieži Dāvids uzvar Goliātu. Kā svētdienas mačs ar Vāciju. Uz papīra gandrīz visās pozīcijās Vācija izskatījās štengrāk. Viens no šīs sezonas labākajiem NHL vārtsargiem – Filips Grūbauers (90,9%); viens no tās pašas līgas rezultatīvākajiem aizsargiem – Morics Zeiders (10+50), četri NHL spēlētāji. Pamatmasa no DEL, kas laikam tomēr kotējas augstāk par Dāniju, Slovākiju, NCAA, Kvebekas junioru līgu vai Šveici-2. Jā, ir mums Sandis Vilmanis ar 19 spēlēm šajā sezonā NHL, bet vairāk spēlējis AHL (51). Ir mums Rūdolfs Balcers ar 170 spēļu pieredzi NHL, taču mūsu 192 (trīs vēl Gudļevskim) pret Vācijas 1235 spēļu pieredzi NHL tomēr ir milzu starpība. Ideālie sastāvi (proti, tie, kas bija Milānā) – 12:11 vācu labā. Pasaules čempionātu pieredze – 556:476 atkal vācu labā.

Salīdzinot šos atšķirīgos parametrus, atceros 8:0 pirms 29 gadiem Tamperē, kad Vācija bija šokā: “Kā tad tā? Latvieši no Vācijas otrajām un trešajām līgām tā sasit mūsu valsts izlasi?” Nu nav mums tagad šo otro un trešo līgu, bet savu kapraci – Gudi paši trenējat Brēmerhāfenē, turklāt vēl algojat viņa treneri Edgaru Lūsiņu. Tas pirmais punkts. Otrais – raksturs ir svarīgāks par talantu (Vītoliņa atziņa). Trešais – visi Latvijas izlases hokejisti nospēlēja teicami (atkal Vītoliņa atziņa). Un vēl. Mūsu puikas (Dzierkals, Balcers) Vācijas vārtsargam Grūbaueram lika izskatīties pat neveiklam. Atšķirībā no Gudļevska, kurš mierīgi un pārliecināti atsita vai savāca visas ripas, it kā kaut kur Aizkrauklē bez steigas lasītu ķiršus.

Uzvara ir jāciena. Arvien biežāk šādus vārdus dzirdu arī no Vītoliņa. Taču par 2:4 ar Šveici mums pārāk kaunēties nevajadzētu. Varēja būt 3:4. Kaut uz papīra tā Šveice ir kā neuzvarams tīģeris ar gandrīz pieciem tūkstošiem (4906) spēļu pieredzi NHL un darbu Šveices NLA, kas Eiropā tiek vērtēta kā stiprākā līga. Ar 18 spēlētājiem no Milānas sastāva. Nebūšu pārsteigts, ja Šveice atkal spēlēs finālā.

Kas man patīk? Ka Vītoliņš pēc abām spēlēm it kā garāmejot uzsver vairākuma realizāciju. Par pozitīvo ir jārunā. Tas tikai vairo pozitīvismu. Nav manā rīcībā nekādu lekālu, ar kuru palīdzību izmērīt komandas garu, bet, ja pieredzējušais Ralfs Freibergs runā, ka atgādinot 2023.gadu, man gribas ticēt, ka tieši tā tas arī ir.

Jānis MATULIS