Vai Ozoliņš spēlēs Cīrihē?

Nedēļa pēc Lieldienām Latvijā bija ar hokeju pārbagāta. Dažbrīd varbūt hokeja bija pat par daudz. Viena preses konference, otra, trešā… Pirmās pārbaudes spēles ikpavasara trakumam – Latvijas izlasei, par OHL čempionu kausu cīnās abi vietējie flagmaņi – “Mogo” un “Zemgale”. Jau otro nedēļas nogali Rīga un Pierīga elpo ar “Riga cup”. Dāmas aizlido uz Spāniju, kur viņām pasaules čempionāts 1.divīzijas B grupā (17.-22.v. kopējā ieskaitē). Un jāseko taču līdzi arī, kā ārvalstu čempionātos veicas mūsu puikām. Vai Elviss Merzļikins tiks Stenlijā? Un Kaspars Daugaviņš – vācu elites līgā DEL?

Sāksim no otra gala. Vienu spēli pirms NHL regulārā čempionāta beigām Merzļikins vēl nezina, kur sezonas turpinājums: Stenlija kausā vai Latvijas izlases nometnē. Toties zināms, ka 12. aprīlis bijusi sezonas pēdējā spēle Šveices čempionātā Rūdolfam Balceram. Nu nav šopavasar Cīrihes “lauvas” tik spraunas kā citus gadus. Toties nu Balceram gana daudz laika, lai savās mājās Cīrihē pasaules čempionātā visiem saviem līdzjutējiem pierādītu, ka viņš ir Latvijas izlases līderis. Tāds noteikti būtu Sandis Vilmanis no amerikāņu Šarlotas. Iemest četras ripas Amerikas hokeja līgas spēlē! Tur ar veiksmi vien nepietiks. Raugoties no Latvijas izlases skatu punkta, Vilmaņa šā pavasara liktenis ir duāls: “čekeri” jau labu laiciņu nodrošinājuši vietu Kaldera kausā. Gribētos Vilmani satikt Cīrihē, taču zaudējumus AHL gan viņam nenovēlēsim.

Viņnedēļ, kad gana nesaturīgās spēlēs Latvijas izlase divas reizes krustoja nūjas ar saviem pāridarītājiem pērn Stokholmā austriešiem (1:6), šoreiz – 3:4 un 1:0, gana runīgs bija mūsu izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš – trūkstot kvalitātes. Jā, šobrīd to redz pat t.s. nepazīstamā tante Bauskā. Ne sevišķi man tīk rakstīt, ka šī varbūt nebija mūsu pirmā izlase, jo tā, kas spēlē, vienmēr ir labākā vai pirmā. No olimpiskā Milānas sastāva gan tikai Ralfs Freibergs, kurš uzkalpojies par kapteini, un Milānā labi metošais jelgavnieks Renārs Krastenbergs. Pārējie? Kas brīvi savos Eiropas klubos, kā arī krietns pusducis (7) centīgu studentu no ASV universitāšu un koledžu komandām. Kas uz Latviju atbraukuši tikai ar vienu domu: gribu maijā hokeju spēlēt Cīrihē!

Loģiski, ka šajā nedēļā Vītoliņš ar treneru korpusu var sagaidīt labu pastiprinājumu. Par brīvo Balceru rakstīju. Čehijā brīvi no spēlēšanas ir Kristiāns Rubīns, Kristaps Zīle, Roberts Mamčics, Haralds Egle, praktiski visi Šveices abās līgās spēlējošie, tātad arī Ivars Punnenovs, taču visas pazīmes rāda, ka izlase droši var rēķināties ar Zīli un Mamčicu. Egle savainojuma dēļ izlaidis akurāt duci no kluba 15 play off spēlēm, sen Rapersvīlas vārtos nav bijis Punnenovs, bet Rubīnam visa šī sezona ritējusi ar savainojuma sekām. DEL ir jānotiek brīnumam, lai Alberta Šmita Minhenes klubs pusfinālā izlīstu no 0-3. Slovākijā vietu ekstralīgā saglabājuši brāļi Bukarti un Miks Indrašis, bet sezonas pēdējā spēle 25. aprīlī. Juniora līmenī sezonu Zviedrijā beidzis talantīgais Bruno Osmanis, bet “Bjorkloven” lielā komanda cīnās ar atgriešanos zviedru elitē. Izmisīgi Čehijas pusfinālā cīnās Mārtiņa Dzierkala Prāgas “Sparta”, 2-3 pret Pardubici. Laikam jau Dānijas čempions būs Oskars Cibuļskis, bet Filips Buncis un Georgs Golovkovs viens pret otru stāsies laukumā spēlēs par bronzu.

Ja kas man abās spēlēs ar austriešiem patika, tas bija Ozoliņš. Kārlis no Liepājas. Ij golu iemeta pirmajā mačā, ij realizēja skaistu bullīti otrās spēles pielikumā. Droši vien, ja ierindā jau būtu viss komplekts, par Ozoliņu varbūt piemirstu. Vai Kārlis no Latvijas čempionāta spēlēs Cīrihē? Iespēja ir. Varbūt citugad OHL fināls jāizspēlē maķenīt agrāk: lai visi, kas cienīgi no Latvijas čempionāta būt vismaz Latvijas izlases kandidāti, var tādi būt jau treniņnometnes pirmajā nedēļā. Nu saliekot vienu uz otra izlases pirmās divas spēles un OHL finālu, nu neizskatās vismaz man jelgavnieks Patriks Zabusovs ne par gramu sliktāks par daudziem citiem izlasē pārbaudāmajiem uzbrucējiem.

Nule OHL trešajā finālspēlē Jelgavā Zabusovs ar partneriem no pirmā uzbrucēju trijnieka Gati Gricinski un Rihardu Mareni (visiem 1+2) bija tie, kas apraka “Mogo” cerības uzvarēt (1:3). Dīvaini, bet abās zaudētājas spēlēs Šmerlī – 1:3 un 4:5, krietni biežāk pa vārtiem meta zaudētāji, proti, “Zemgale”: 32:24 un 52:25. Arī Jelgavā aktīvāki bija viesi – 39:23. Statistika kādreiz arī melo. Soda minūšu gan pamaz – 8:8, 10:6 un 2:4, raugoties no “Mogo” puses. Vienu gan es šopavasar nesaprotu: ja, piemēram, jelgavnieks Markuss Streikišs spēlē vispār netiek noraidīts, bet t.s. spēles oficiālajā protokolā ar SDTK lēmumu viņam spēlē (49:38) piešķirts 20 min sods, vai tad tas akurāt jāpieraksta tā, it kā tas piespriests jau spēles laikā? Sīkums, bet…

- Jānis Matulis