Par trim spēlēm tuvāk Milānai
1:4, 1:4 un 4:2. Ar šādiem rezultātiem beidzās Latvijas izlases trīs pirmās spēles ceļā uz Milānu. Zaudēts Vācijai, ar kuru 14. februārī jāspēkojas arī Milānā un zaudēts arī Slovākijai, bet “Deutschland Cup” pēdējā dienā ar 4:2 pieveikta Austrija, revanšējoties par sāpīgo 1:6 Stokholmā. 3. vieta šādā kompānijā nebūt nav slikti. Vai varēja būt labāk? Vai spēles saturs kaut cik atbilda olimpiskajiem apļiem?
Labāk var vienmēr. Abās 1:4 spēlēs nezin kāpēc stipri viduvēja bija Latvijas vārtpriekša jeb hokeja valodā – tuvais petaks. Gan vācieši, gan arī slovāki tur jutās ļoti brīvi. Skaidrs, ka šādi 1:4 i ne tuvu nav olimpiskajām vajadzībām. Taču jābūt reālistiem. Vācijai Landshūtē bija deviņi spēlētāji no 2025. gada pasaules čempionāta pieteikuma, Slovākijai – desmit, Austrijai, kurai nekam nav jāgatavojas, pat 16. Harijs Vītoliņš uz Vāciju aizveda 11 Stokholmā pabijušos, taču ir mums kāda laba lieta, kas vienlaicīgi ir arī nelaba. Proti, mums ir vairāki labi uzbrucēji, bet viņi spēlē Amerikā. Līdz ar to sezonas turnīros, izņemot olimpiskās spēles, praktiski nepieejami. No Stokholmas sastāva – Rodrigo Ābols, Dans Ločmelis, Eduards Tralmaks, Anrī Ravinskis, tās ir 10 ripas no 17 tur samestajām… Izkrītot Rūdolfam Balceram un Haraldam Eglem, īsti aizvietotāju viņiem tomēr nav.
Vītoliņš principā savos izteikumos ir diezgan uzmanīgs, bet tīšām vai netīši kādā sarunā viņš izmeta domu, ka šoruden Eiropā latviešu uzbrucējiem ripas nekādi negrib krist vārtos. Nespēlējot, neko iemest nevarēja Roberts un Rihards Bukarti, kuriem šīs spēles Landshūtē bija pirmās šajā sezonā. Taču uz nulles bija arī Miks Indrašis, Filips Buncs un Emīls Veckaktiņš. Tikai viena ripa Denisam Smirnovam Šveicē, pa divām Oskaram Lapinskim – turpat, Oskaram Batņam Čehijā un Raimondam Vītoliņam Slovākijā. Mārtiņš Dzierkals, kurš uz Prāgas “Sparta” aicināts kā mazākuma bende, iemetis trīs, Renārs Krastenbergs turpat Čehijā – četras ripas. Tomam Andersonam Šveices otrajā līgā piecas ripas, Kasparam Daugaviņam OHL – četras. Nu ir tas par maz ducim uzbrucēju.
Cerēt, ka nu tik visi metīs Vācijas, Slovākijas un Austrijas vārtos bija diezgan naivi. Var jau būt visādi, bet principā hokeja statistika nemelo. Tikai pa ripai pret Vāciju un Slovākiju. Un vēl kāda no Vītoliņa atziņām pirms turnīra, ka brāļiem Bukartiem kaut kur tomēr vajadzēja spēlēt. Cerams, ka tas drīz piepildīsies.
Treneriem nu ir pietiekami daudz informācijas. Ivars Punnenovs vārtos velk. Aizsargu pamatmasa mums ir Eiropā. Vai Landshūtē varējām apjaust kādus uzbrucēju trijniekus? Jā, Daugaviņš, Smirnovs un Krastenbergs varbūt var būt arī kopā Milānā, pēdējiem diviem iemetot pa divām ripām, vēl pa golam Mikam Indrašim un Naurim Sējējam. Pārējie uzbrucēju trijnieki? Tos nebūs iespējams iespēlēt arī decembra turnīrā. Pirms Milānas iespējama tikai viena (!) pārbaudes spēle ar visiem labākajiem no NHL un AHL. Tā kā Vītoliņam maiņas būs jāsaspēlē/jāsastiķē galvā. Kā to pirms pasaules čempionātiem dara Kanādas un ASV izlases, kopā sanākot tikai lidostā pirms izlidošanas uz Eiropu.
Kas Landshūtē vēl bija labs? Mačs ar Austriju Ralfam Freibergam bija 150. Latvijas izlasē. Spēle ar Vāciju – Albertam Šmitam – pirmā. Rūjienietis Šmits ir arī šā turnīra lielākais pozitīvais atklājums. Man liekas, ka Alberts ir gatavs olimpiskai debijai. Pirms Landshūtes Vītoliņš teica, ka vairākuma Šmitam laikam nebūšot, bet no pirmās spēles vidus vinš kļuva par pirmā vairākuma aizsargu. Droši vien, ka tā nav nejaušība, ka Vācijas TV operatori tik daudz filmēja tieši Šmitu. Nu ir viņam ļoti labi dotumi, lai spēlētu NHL. Ripu nepārtur, vairākumā tā pie viņa nūjas neatpūšas, nūjas tehnika augsta, spēles izpratne – laba, slido ne gluži kā ātrslidotājs, bet gandrīz visur paspēj. Nebaidās uzņemties iniciatīvu. Un izlasē spēlē tā, it kā tur jau sen būtu bijis! Un Vītoliņš viņam uzticas. Trešās spēles beigās, kad rezultāts bija 3:2 un austrieši centās iemest trešos vārtus, mums laukumā bija 17 gadus vecais Šmits.
Pēc izlašu pauzes šonedēl savu skrējienu turpina OHL čempionāts. Centrālā spēle sestdien Piņķos – “Capitals” pret “Mogo”.
Jānis MATULIS
