Latvijas hokeja personības

Kārlis Arveds Jurgens (hokeja sabiedrībā saukts arī “Juris”)

Hokejists (uzbrucējs, aizsargs), valstsvienības kapteinis, treneris, tiesnesis, hokeja darbinieks

Dzimis 1905. gada 27. maijā Rīgā, miris 1955. gada 17. decembrī Monreālā (Kanāda).

Viens no hokeja ar ripu (“Kanādas hokeja”) aizsācējiem un popularizētājiem Latvijā 20. gs. 20. un 30. gados. Bija vairākkārtējs Latvijas čempions un Latvijas valstsvienību spēlētājs hokejā, futbolā, basketbolā un bendijā. Bija arī Latvijas valstsvienības hokejā treneris, hokeja tiesnesis un hokeja dzīves organizators.

Darbība sportā novērtēta ar dažādiem apbalvojumiem, t. sk. Latvijas Sporta organizāciju apvienības godazīmi “Par nopelniem” (1933), LZSS nozīmi “Par nopelniem” (1937), Atzinības krustu (1938), Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas goda zīmi (1939).

Latvijas hokeja valstsvienības sastāvā aizvadīja 17 oficiālas valstssacīkstes (1932–1937), t. sk. Eiropas čempionātā Berlīnē (1932), pasaules čempionātos Prāgā (1933) un Davosā (1935), ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (1936). Latvijas valstsvienības kapteinis (1933, 1937). Latvijas valstsvienības treneris (1935–1940), sākumā kā spēlējošais treneris (1935–1937). Latvijas valstsvienības oficiālais pārstāvis (1938–1940), t. sk. divos pasaules čempionātos (1938, 1939).

20. gs. 20. gadu beigās, uzturoties un spēlējot futbolu Vīnē, apguva hokeju Wiener Eislauf-Verein klubā. Pirms 1930./1931. gada sezonas kopā ar zviedru Svenu Jansonu (Sven Janson) vadīja hokeja noteikumu kursus Rīgā. 1930./1931. gada sezonā organizēja hokeja komandu biedrībā “Rīgas Vanderers”, spēlēja tās sastāvā un pirms šīs pašas sezonas palīdzēja hokeja iemaņas apgūt arī “Universitātes Sporta” topošajiem hokejistiem. 1931. gadā pārgāja uz Rīgas ASK, kur ar viņa līdzdalību tika izveidota hokeja komanda, kas 20. gs. 30. gados 5 reizes kļuva par Latvijas čempionvienību. A. Jurgens kļuva par daudzpusīgu spēlētāju – sākumā spēlēja kā uzbrucējs, no 1935. gada galvenokārt aizsarga pozīcijā. ASK sastāvā spēlēja 6 sezonas (1931/1932–1936/1937), kā spēlētājs 3 reizes kļūstot par valsts čempionu (1934–1936); bija ASK komandas kapteinis. Sākumā bija ASK spēlējošais treneris, bet 1937. gadā pārtrauca aktīva hokejista gaitas un turpināja trenēt ASK komandu, izcīnot Latvijas hokeja čempionu titulu izcīnīja vēl divas reizes (1938, 1939).

20. gs. 30. gados darbojās Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) Bendija-hokeja (vēlāk – Hokeja) sekcijā, bija tās valdes loceklis – hokeja lietu pārzinis. LZSS valdes loceklis un LZSS Hokeja sekcijas vadītājs (1937–1940). 20. gs. 30. gados hokeja spēļu tiesnesis. 1938. gadā Starptautiskās Hokeja federācijas (Ligue International de Hockey sur Glace, LIHG; no 1954. gada International Ice Hockey Federation, IIHF) apstiprināts par vienu no četriem starptautisko hokeja spēļu tiesnešiem Latvijā. 20. gs. 30. gados vienīgais Latvijas pārstāvis, kurš kā laukuma tiesnesis bija tiesājis hokeja spēli pasaules čempionātā (1939). LZSS Hokeja tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs (1935–1936).

Viens no sava laika izcilākajiem Latvijas futbola vārtsargiem. Starpkaru posmā bija visvairāk spēļu Latvijas futbola izlasē aizvadījušais vārtsargs (36 oficiālas valstssacīkstes; 1924–1935), t. sk. vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē (1924). Futbolu spēlēja Rīgas klubos  - “Jaunekļu kristīgā savienība” (1921–1922), “Rīgas Futbola klubs” (1923–1927), “Rīgas Vanderers” (1928–1931), ASK (1932–1938), kā arī ārzemēs – Vīnes Austria (1928–1929). Četrkārtējs Latvijas futbola čempions (1924–1926; 1932). Bija futbola tiesnesis, darbojās Latvijas Futbola savienībā un Rīgas apgabala futbola savienībā.

20. gs. 20. gados ar panākumiem spēlēja arī basketbolu. Par Latvijas basketbola čempionu kļuva divreiz (1925; 1926), startēja Latvijas basketbola valstsvienībā.

Prasmīgi spēlēja bendiju, t. sk. Latvijas bendija izlasē, kā arī citās starptautiskajās bendija sacīkstēs. Bija viens no rezultatīvākajiem bendija valstsvienības spēlētājiem. Par Latvijas bendija čempionu kļuva 3 reizes (1924, 1927, 1931).

1940./1941. gada sezonā trenēja RDKA (Рижский Дом Красной Армии) hokeja vienību. 1942./1943. gada sezonā trenēja hokeja komandu “Daugavieši”. LPSR futbola čempionātā bija “Rīgas Gaļas kombināta” futbola komandas vārtsargs (1941). Nacistu okupācijas laikā darbojās futbola organizācijas jomā, bija ievēlēts atjaunotajā ASK padomē. Tiesāja futbola spēles okupācijas gados (1940–1944).

Otrā pasaules kara beigās nonāca Vācijā, pēc kara dzīvoja Rietumvācijā, 20. gs. 40. gadu beigās izceļoja uz Kanādu. 20. gs. 50. gados aktīvi piedalījās latviešu trimdas sabiedriskajā un sporta dzīvē Kanādā – bija Monreālas Latviešu Sporta kluba priekšnieks (1953–1955), LSAK (Latviešu Sporta apvienība Kanādā) valdes loceklis. Futbola spēļu tiesnesis gan pēc Otrā pasaules kara Vācijā, gan pēc tam Kanādā.