Latvijas hokeja personības

Jānis Kvēps (hokeja sabiedrībā saukts arī “Doks”)

Sporta ārsts

Dzimis 1940. gada 13. oktobrī Cesvainē (Madonas novads), miris 2020. gada 10. martā Rīgā.

Ilggadējs un leģendārs sporta ārsts, kurš 1967. gada 21. janvārī sāka strādāt Rīgas “Dinamo” (“Daugava”) meistarkomandā un hokejā darbojās praktiski līdz pat savai aiziešanai mūžībā. Bija nemainīgs Rīgas “Dinamo” ārsts 24 sezonas, un pēc tam arī tās pēcnācējos, līdz 1994. gada 15. decembrī aizgāja no brūkošās “Pārdaugava” komandas. Kļuva par Latvijas hokeja valstsvienības ārstu no tās pirmās spēles pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gada 7. novembrī Rīgas Sporta pilī pret Lietuvu, bet pēdējā spēle bija 2016. gada 4. septembrī Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Arēnā Rīga pret Vāciju.

Kopā ar Latvijas valstsvienību hokejā ir piedalījies 4 olimpiskajās spēlēs (2002, 2006, 2010, 2014), 22 pasaules čempionātos (1993-1999 un 2002-2016), 6 olimpiskajos kvalifikācijas turnīros (1993, 1996, 2005, 2009, 2013, 2016), kā arī paralēli šajā laikā bija arī Latvijas junioru (U20) un jauniešu (U18) izlašu ārsts.

2006. gadā saņēma balvu par “Mūža ieguldījumu Latvijas sportā”.

2014. gadā par nopelniem valsts labā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira).

Ēvalds Grabovskis par Jāni Kvēpu:

Otra tāda nav un nebūs. Hokeja atdzimšanas, augšupejas un izaugsmes liecinieks, līdz galam uzticīgs lietai, kuru savai dzīvei izvēlējies kā galveno. Meklējis sevi medicīnā un atradis hokejā. Studējot un sportojot Iegūtās zināšanas, iemaņas un pieredze izrādījās noteicošās, izdarot izvēli kļūt par sporta ārstu. Un kā izrādījās - izvēle uz mūžu.

Atgriežoties no dienesta armijā tika pieņemts  piedāvājums kļūt par Rīgas ,,Daugavas" hokeja meistarkomandas ārstu 1967 gada janvārī. Tas bija laiks, kad komanda bija noslīdējusi turnīra tabulas pašā apakšā un tika gatavota  ievērojama reorganizācija, lai situāciju mainītu. Komanda pārgāja sporta biedrības ,,Dinamo" paspārnē, un no Maskavas ieradās jaunais treneris Viktors Tihonovs. Hokeja atdzimšanas laiks  bija uzsācies, aizsākās Rīgas ,,Dinamo" ēra un turpmākie gadi atnesa daudz  pārmaiņu. Tas prasīja no komandā strādājošiem radošu pieeju un maksimālu atdevi. Jānim tā bija lieliska iespēja sevis pilnveidošanai. Vērtīgi bija viņa padomi mācību - treniņa darba organizācijā, arī sadzīves jautājumu risināšanā. Auga autoritāte, krājās pieredze, veidojās savstarpējās attiecības. Būdams komunikabls, pēc dabas pozitīvi noskaņots, ar lielisku humoru apveltīts, spējīgs piedāvāt risinājumu jebkurai bezizejas situācijai.  Ar viņu bija viegli - svilpodams, ar humoru un jokiem. Viņš mēdza teikt - ,,Maļina ", viss būs kārtībā - arī tās ir zāles, kuras palīdz, ja zini kā, ko un kad. Viņš bija zinošs, viņam ticēja un, kas vēl svarīgāk - uzticējās. Nestučija, bija korekts un prasīgs, ja  tas skāra komandas intereses. Kolēģu  cienīts, spēlētāju respektēts, sabiedrībai un publikai autoritāte. Viņā bija spēja iejusties jebkurā situācijā, saturēt visu kopā, nebaidos teikt – KOMANDAS DVĒSELE. Autoritāte, personiskie starptautiskie kontakti, pateicoties vēlmei mācīties valodas kā saprašanās pamatu, tas viss veidoja viņu par īpašu. Vēl, dabas dotā muzikalitāte, spēja to pasniegt un dāvāt apkārtējiem bija apbrīnojama. Aizrāvās ar lasīšanu, orientējās visā notiekošajā kā sportā, tā sabiedriskajā dzīvē un pie visa tā milzīga vēlēšanās darboties, būt noderīgam ,līdz pat  dzīves spēles beigu  sirēnai. Jāņa dzīves gājums ir lielisks piemērs tam, kādam ir jābūt krietnam cilvēkam, tādam, par kuru lepni var būt ne tikai viņa tuvie un mīļie, bet to spējusi novērtēt arī valsts.  Būdams ierindā līdz pēdējam, tāds viņš arī paliks mums visiem atmiņā. Jānis Kvēps bija puisis no Cesvaines, kurš savu vārdu ar lieliem burtiem ierakstījis Latvijas hokeja vēsturē.